Ir 23.10.... ierodos Madonā.
Iemesls tam, pagājušās 5dienas superīgā pasāciena atkārtošana.
Viss sākās ar to, ka pie indora satiku Zepēnu, kurš mammas fokusā ātri vien mūs aizrāva uz džokeri, kas izrādījās gana veiksmīgs, lai pap
ildinātu viņa mašīnas bāciņu!
Ātri vien ieradās Kapis ar Co... Izmantoju izdevību un apsveicu Kalvi aizgājušajos 18!
Lai labi lietojas! (d)
Kad bijā aizrullējuši līdz Gerdai, ilgi mīņājāmies, jo nevarējām izlemt, kurš ies pirmais, lai satiktu Džordanu! :)
Beigās visi tikām apostīti un kļuvām par viņa čõmiem!
Ātri vien ieguvām vēlamo garastāvokli un vakars varēja sākties, Dažiem labiem pietrūka pagājušas nedēļas notikumu, bet beigās iz
rādijās, ka bija gana labi arī bez tiem!
Ar kalvi un Oskaru sākām iekustināt arī daiļā dzimuma pārstāves, tāpēc rulet
īte bija tieši laikā, kaut jau beigās nopratām, ka tomēr gribas uzs
pēlēt vēl.
Arī Džordas bija pietiekoši noguris, lai būtu g
atavs zaudēt savu vakara naglas titulu!
Protams, mūs atkal nebeidza pārsteigt jau iepriekšējo reizi pieminētais ukraiņu šarms, bet tas piederās pie lietas!
Sākām izklīst kur nu kurais un laisties
dusā, pašauri, it īpaši ja mans piegulētājs vairākas reizes gribēja būt Džordans, bet kalvis ik reizi izmeta.
Nosnaudāmies un no rīta praktiski visi jau bija pazuduši - paliku pēdējais.
Nedaudz piepalīdzēju ar mājas uzkopšanu, izvedu Džordanu pastaigā un dabūju Gerdas firmas ēdienu - pelmeņus! (lick)
Pietam izvērtās forša saruna un šos apartamentus no rīta bija pamest grūti, bet tad sākās mana piedzīvojuma nepatīkamākā daļa!
Pulkstenis nedaudz pāri 13.00°, 13.10 atiet autobuss uz Cēsīm, bet braukt ar to negribās, jo nāksies kratīties caur Cesvaini pa zemes ceļu, tāpēc nolemju laimi pamēģināt stopējot...
No Madonas ātri vien tieku līdz Kusai, ar kādu otro mašīnu, likās jau, ka mana laimīgā diena, bet...
Tālāk devos uz priekšu, cerēdams noķert vēl kādu garām braucēju.
Kādu laiku neviena mašīna nebrauca, tāpēc turpināju soļot uz priekšu!
Bišku sanāca pasoļot līdz pat Ozolu pagriezienam, tie, kas nezin - 15km.
Biju dusmīgs, izslāpis un pārguris, bet mana skatam pavērās benzīntanks, apskatījos makā un nodomāju, ka 2l nestī man ir pa kabatai, jo biju pārliecināts, ka esmu izņēmis naudu no bankomāta!
Iztembu praktiski visu vienā rāvienā, paskatījos telefonā autobusu sarakstu un ievēroju, ka pēc 5min. iet autobuss uz Bērzkrogu.
Kāpjot iekšā atskārdu vēl vienu problēmu - es tomēr neesmu izņēmis naudu!
Un mans pirmais teikums nebija šoferim - līdz Bērzkrogam, bet gan - cik maksā biļete līdz Vecpiebalgai? :D
Ar nelielu šofera palīdzību tiku līdz turienei un pirmais, ko darīju taisnā ceļā devos uz bankomāta pusi!
Veiksmīgas sagadīšanās pēc satiku Karīnu, kura pirmā dabūja dzirdēt manu stāstu, iesmiedama, viņa man tik novēlēja:"Labāk nopērc atstarotāju, drīz paliks tumšs."
Ar smīniņu sejā arī turpināju ceļu tālāk.
Veiksme sāka atgriezties manā pusē, ar trešo mašīnu tiku līdz Veselavai, kas ir vien nieka 15km attālumā no Cēsīm, bet tad kkā mistiskā veidā attaisījās mana soma un manas mīļākās smaržas izkrita un saplīsa, nu gan biju dusmīgs.
Bet pēc katras nelaimes, laime parasti atgriežas, un pēc 5 min piestāja mašīna un pajautāja, vai nevajag aizvest, kā izrādās madonietis...
Un pēc šī vis sapratu, ka brīvdienās nevēlos stopēt pa Eiropu, kur nu vēl viens pats...
18.20 biju nonācis Cēsīs paēdu un taisījos vakaram!
