Ziemīšu balle!

Viss sākas jau ar to, ka varu oficiāli paziņot, ka esmu kļuvis viens no personām, kuri vismaz reizi mūžā ir lietojuši tonālo!

Tas man bija nepieciešams, jo zem acs joprojām varēja manīt pušumu, kas bija palicis pēc zāles futbola sacensībām un tā kā mums skolā ir tikai viena balle, jāpiebilst, ka pēdēja man sīnī skolā, tad fotogrāfijās bija jāizskatās pēc iespējas labāk!

Iepriekšējā vakarā jau svinējām dejotāju lokā Ziemassvētku balle, kura beidzās ar entākajām pokera partijām un sarunām par meitenēm un dzīvi, līdz ar to mājās bijām tikai pēc trijiem! un nodomājām, ka arī pēc skolas balles gribam atrasties šīnī pašā dzīvoklī!

Balli ar Motiju iesākām kā parasti iestiprinoties tuvākajā veikalā... Ierodoties ballē, bijām arī pirmie, kas sākām dejot, taču balle bija diezgan pasīva!

Ātri vien Ilze mani aizrāva uz foto stūrīti un augšā satikām arī Sandru, līdz ar to 2 bildes jau bija manā kontā! Tikmēr uzmetu skatu uz leju un redzēju, ka Motijs normāli tresī pie lēnās mūzikas un ar čali!

Biški sasmē

Atgriežoties ballē, Anna jau devās prom, tāpēc, kā gan bez atvadu bildes un vēl viena bilde manā kontā. Pietam vēl paspēju nodejot arī ar viņu deju

Laiks jau bija gandrīz 22.00, tāpēc nolēmām ķert izdevību vel pēdējo reizi iepirkties, kur ļoti izpalīdzēja Dāvēns un mūs visus nogādāja laikā uz veikalu. Līdz ar to, kādu laiku uzkavējāmies viņa busā .

Arī pagājušajā gadā man piederēja vienas no pēdējām bildēm foto stūrītī un Milana bija ļoti atraktīvi noskaņota lai bildētos, tāpēc pat neliela pārpratuma pēc viņas bildē ietilpu arī es...

Uzreiz arī metāmies dejot, varu teikt vakara labākais gr

ieziens bija manā konā tieši ar Milanu, jo ar viņu bija vistrakākās dejas... biju pat aizelsies! ;)

Kad līdz ballei bija palikusi kāda stunda, pārsvarā visas atlikušas dejas nodejoju ar Gunitu, pietam viņu vienu pašu palaist nebija vēlams! Nepalikdams līdz beigām ar Gunču izgāju ārā, lai izvairītos no liekām acīm, izrādījās, ka viņai tanī vakarā kājas bija pārāk smagas, lai tiktu līdz mājām, tāpēc nācās pavadīt, tiesa gan, tālāk to izdarīja Rihards un es atgriezos, dzīvoklī, kur vakarnakt spēlējām pokeri!

Šoreiz garastāvoklis nenesās uz sarunām un līdz 5 rītā pavadīju "Melnajā kaķī", jā zinu - nožēlojams līmenis, bet ja godīgi biju mazliet uzvilcies, tāpēc vien devos turp, kur satiku arī klasesbiedrenes, kuras arī vakara gaitā nodrošināja naktsmājas!

Ps. Lai piedod tie, kurus neizdancināju, bet man šoreiz gribējās izdejoties ar visām klasesbiedrenē, ko arī es izdarīju... vismaz tas priecē! :)

Zāles futbols!

11. decembrī devāmies uz Saulkrastiem zāles futbola mačiem, kur man bija jāstāv vārtos.

Īpaši sajūsmināts par šo ziņu nebiju, bet tā kā futbolā biju stāvējis vārtos, tad nodomāju nekas grūta jau nebūs!

Kļūdījos, viss notiek tik ātri un uzbrucēji pienāk pie vārtiem daudz tuvāk kā parastajā futbolā.

Bet lai vai kā aizvadījām 4 spēles un no grupas tikām ārā kā otrie! Mazliet pietrūka veiksmes, lai izietu kā pirmie, taču aizcīnījāmies līdz 6. vietai padsmit komandu konkurencē, jāatzīst, ka ceturtdaļfinālā salūzu, jo negaidīti lietuvietis man uzsita aci un izsita degunu ar celi, līdz ar to neliels šoka moments un praktiski spēlējām bez vārtsarga, jo es nedrīkstēju parādīties laukumā, kamēr tek asinis! Taču pēc neilga laika biju jau uz strīpas, tiesa gan, tad man bija nelielas bailes no bumbas!

Dienas labākie momenti, viennozīmīgi, bija tie, kur Dairis meklēja ceļu uz zāli un visi vienmēr beidzās, ka iebraucam vai nu kādā mežā vai jau esam pie pašas jūras! :D

Ps. Liels paldies mūsu lielākajai atbalstītājai Ilzei bū!

Sporta Laureāts!

Šogad pasākumā tika apbalvoti vairāk kā 140 sportisti, daudz, bet izrādās, ka tas esot visu laiku mazākais laureātu skaits Cēsu novada vēsturē, bet lai vai kā, es varēju īpaši lepoties, jo pirmo gadu biju dubultlaureāts! Bildē arī redzami visi pasākuma laureāti!

Jau pirms paša pasākuma bija skaidri zināms, ka iepriekšējā gada laureātu būs grūti

pārspēt un ka

šis būs diezgan vienmuļš pasākums!

Bet šogad vismaz bija labākas piemiņas balvas kā pagājušajā gadā, pietam, es dabūju 3 - par vadīšanu, slēpošanu un orientēšanos, tagad viņas tīri labi izskatās manā mājas eglē! ;)

Lai arī biju Briča lomā un biju viens no vadītājiem, pat man likās, ka ir garlaicī

gi, laikam jau visla

bākais bija tas, ka Priekuļu domes loceklis aizķērās aiz tumbas un nokrita....

04.11.11

Nu ko, abi ar Motiju iestiprinājušies un ieguvuši balles noskaņojumu, devāmies!

Bet vispirms.... ieskrējām paskatīties dārznieka spēli - zaudējām!

Ieejot balle sapratām, ka te aršnas nebūs.... sākumā jutāmies kā kingi, jo pārsvarā publika bija tāda, ka auguma ziņā bija zem mūsu kakla!

Tāpēc balles sākumu aizvadījām foķējotues vai vnk klaiņojot kur apkārt, cerībā, ka ar laiku tauta saradīsies...

Un tā bija, saradās diezgan daudz un mūsu kauns ātri vien tika mests pie malas un sākām lūgt uz dejām bez apstājas.

Bija vairākas naisīgas dejas, kas iepatikās, dažas labas maskas ar bija tīri tā neko!

Uz balli bija ieradies par R. Kostjukovs.

Bet lai vai kā par izdevušos vakaru visvairāk jāpasakās Elīza!

Pietam, tā vakara dziesma bija http://www.youtube.com/watch?v=tg00YEETFzg&ob=av3e kas vēl bieži paskan galvā, it īpaši pēc video klipa noskatīšanās!

Kad balle bija beigusies, es ar Motiju vēl nedomājām beigt un mūsu ceļi veda : Fonoklubs--->Aroma---->šeikbārs---> Fonoklubs.

Dzērieni vislabāk pie sirds gāja Fonoklubā, bet atmosfēra foršākā - Šeikbārā.

Tā arī noslēdzās vakars...

EMDŽEJA 19

Pēc stopēšanas biju trakoti pārguris, bet tas īsti neatturēja atzīmēt Mārtiņa 19!

Ar Motiju bijām sarūpējuši praktisku dāvanu, ceram, ka noderēs.

Daudz interesantas spēles, gan balonu spridzināšana pa pāriem, kur ātrākie izrādījās Jānis ar Ilzi, gan knaģu spēle, kur pārliecinoši uzvarēja mūsu pieredzējušākais pāris - Simona ar Mārtiņu, taču vislabāk visi izsmējās safarī spēlē..

Viena no mīļākajām šinī vakarā!

Vēlreiz liels paldies Mārtiņam par viņa taisītajām karbonādītēm (tā viņš teica)Taču visu vakaru

ik pa laikam iesmējām par lielajām un mazajām šķirbiņām (savs prikols)

un par visu superīgo pasācienu!

Foršs vakars - patizla diena!

Ir 23.10.... ierodos Madonā.

Iemesls tam, pagājušās 5dienas superīgā pasāciena atkārtošana.

Viss sākās ar to, ka pie indora satiku Zepēnu, kurš mammas fokusā ātri vien mūs aizrāva uz džokeri, kas izrādījās gana veiksmīgs, lai pap

ildinātu viņa mašīnas bāciņu!

Ātri vien ieradās Kapis ar Co... Izmantoju izdevību un apsveicu Kalvi aizgājušajos 18!

Lai labi lietojas! (d)

Kad bijā aizrullējuši līdz Gerdai, ilgi mīņājāmies, jo nevarējām izlemt, kurš ies pirmais, lai satiktu Džordanu! :)

Beigās visi tikām apostīti un kļuvām par viņa čõmiem!

Ātri vien ieguvām vēlamo garastāvokli un vakars varēja sākties, Dažiem labiem pietrūka pagājušas nedēļas notikumu, bet beigās iz

rādijās, ka bija gana labi arī bez tiem!

Ar kalvi un Oskaru sākām iekustināt arī daiļā dzimuma pārstāves, tāpēc rulet

īte bija tieši laikā, kaut jau beigās nopratām, ka tomēr gribas uzs

pēlēt vēl.

Arī Džordas bija pietiekoši noguris, lai būtu g

atavs zaudēt savu vakara naglas titulu!

Protams, mūs atkal nebeidza pārsteigt jau iepriekšējo reizi pieminētais ukraiņu šarms, bet tas piederās pie lietas!

Sākām izklīst kur nu kurais un laisties

dusā, pašauri, it īpaši ja mans piegulētājs vairākas reizes gribēja būt Džordans, bet kalvis ik reizi izmeta.

Nosnaudāmies un no rīta praktiski visi jau bija pazuduši - paliku pēdējais.

Nedaudz piepalīdzēju ar mājas uzkopšanu, izvedu Džordanu pastaigā un dabūju Gerdas firmas ēdienu - pelmeņus! (lick)

Pietam izvērtās forša saruna un šos apartamentus no rīta bija pamest grūti, bet tad sākās mana piedzīvojuma nepatīkamākā daļa!

Pulkstenis nedaudz pāri 13.00°, 13.10 atiet autobuss uz Cēsīm, bet braukt ar to negribās, jo nāksies kratīties caur Cesvaini pa zemes ceļu, tāpēc nolemju laimi pamēģināt stopējot...

No Madonas ātri vien tieku līdz Kusai, ar kādu otro mašīnu, likās jau, ka mana laimīgā diena, bet...

Tālāk devos uz priekšu, cerēdams noķert vēl kādu garām braucēju.

Kādu laiku neviena mašīna nebrauca, tāpēc turpināju soļot uz priekšu!
Bišku sanāca pasoļot līdz pat Ozolu pagriezienam, tie, kas nezin - 15km.

Biju dusmīgs, izslāpis un pārguris, bet mana skatam pavērās benzīntanks, apskatījos makā un nodomāju, ka 2l nestī man ir pa kabatai, jo biju pārliecināts, ka esmu izņēmis naudu no bankomāta!

Iztembu praktiski visu vienā rāvienā, paskatījos telefonā autobusu sarakstu un ievēroju, ka pēc 5min. iet autobuss uz Bērzkrogu.

Kāpjot iekšā atskārdu vēl vienu problēmu - es tomēr neesmu izņēmis naudu!

Un mans pirmais teikums nebija šoferim - līdz Bērzkrogam, bet gan - cik maksā biļete līdz Vecpiebalgai? :D

Ar nelielu šofera palīdzību tiku līdz turienei un pirmais, ko darīju taisnā ceļā devos uz bankomāta pusi!

Veiksmīgas sagadīšanās pēc satiku Karīnu, kura pirmā dabūja dzirdēt manu stāstu, iesmiedama, viņa man tik novēlēja:"Labāk nopērc atstarotāju, drīz paliks tumšs."

Ar smīniņu sejā arī turpināju ceļu tālāk.

Veiksme sāka atgriezties manā pusē, ar trešo mašīnu tiku līdz Veselavai, kas ir vien nieka 15km attālumā no Cēsīm, bet tad kkā mistiskā veidā attaisījās mana soma un manas mīļākās smaržas izkrita un saplīsa, nu gan biju dusmīgs.

Bet pēc katras nelaimes, laime parasti atgriežas, un pēc 5 min piestāja mašīna un pajautāja, vai nevajag aizvest, kā izrādās madonietis...

Un pēc šī vis sapratu, ka brīvdienās nevēlos stopēt pa Eiropu, kur nu vēl viens pats...

18.20 biju nonācis Cēsīs paēdu un taisījos vakaram!

Motija 18

Visgrūtākais, laikam, bija atrast dāvanu!

Pietam šogad negribējās dāvināt ikgadējās - kko no makšķerēšanas precēm!

Nebiju īsti orģināls, bet zināju praktisku lietu, ko vēlējās - tosters for you! :D

Viss sākās ar Ilzes ierašanos un nelielo feilu saistībā ar Mārtiņa Tēti!

Un tā nu viss turpinājās, daži labi ar nepacietību gaidīja Toliņa ierašanos,

citi iegūt jautru garastāvokli, laikam, arī es to skaitā!

Bet citiem.... vnk bijA ideālas foto sesijas! :D

Mēs ar EMDŽEI laikam sajautrojāmies vis ātrāk, tāpēc pārējo viesu pavadībā gājām uz Aromas klubu.

Kur mani patīkami pārsteidz Vinariks!

Tik sen nesatikta un neredzea... un bez deju grīdas iesildīšanas neiztikām!

Totāls prieciņš, bet kamēr vairākas reizes bijām devušies izvēdināt galvu - pārējie bija jau nozuduši! ;)

Tču mēs ar Vinetu nolēmām nebremzēt un ar vēl 3īs madoniešiem devāmies atzīmēt arī Fonokluba trīs gadu jubileju, un kur gan to labāk izdarīt, ja ne tur..

Un priekšā atkal pazīstamas sejas...

Ints vnk nonesa jumtu un Ērgļu draudziņi arī īpaši lebāki nebija... tāču vakara gaitā sanāca pasēdēt ar Sintiju, līdz brīdim, kad viņa bija jāpavada mājās!

Tur gan bija viesmīlīga uzņemšana - ātri vien tiku izmests un po ceļam uz mājām paspēju paslīdēt dubļos... labi, ka vismaz gadījās Anna ar Solču, kas aizrāva līdz mājām! ;)