svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Ziemīšu balle!




Viss sākas jau ar to, ka varu oficiāli paziņot, ka esmu kļuvis viens no personām, kuri vismaz reizi mūžā ir lietojuši tonālo!
Tas man bija nepieciešams, jo zem acs joprojām varēja manīt pušumu, kas bija palicis pēc zāles futbola sacensībām un tā kā mums skolā ir tikai viena balle, jāpiebilst, ka pēdēja man sīnī skolā, tad fotogrāfijās bija jāizskatās pēc iespējas labāk!
Iepriekšējā vakarā jau svinējām dejotāju lokā Ziemassvētku balle, kura beidzās ar entākajām pokera partijām un sarunām par meitenēm un dzīvi, līdz ar to mājās bijām tikai pēc trijiem! un nodomājām, ka arī pēc skolas balles gribam atrasties šīnī pašā dzīvoklī!
Balli ar Motiju iesākām kā parasti iestiprinoties tuvākajā veikalā... Ierodoties ballē, bijām arī pirmie, kas sākām dejot, taču balle bija diezgan pasīva!


Ātri vien Ilze mani aizrāva uz foto stūrīti un augšā satikām arī Sandru, līdz ar to 2 bildes jau bija manā kontā! Tikmēr uzmetu skatu uz leju un redzēju, ka Motijs normāli tresī pie lēnās mūzikas un ar čali!
Biški sasmē





Atgriežoties ballē, Anna jau devās prom, tāpēc, kā gan bez atvadu bildes un vēl viena bilde manā kontā. Pietam vēl paspēju nodejot arī ar viņu deju


Laiks jau bija gandrīz 22.00, tāpēc nolēmām ķert izdevību vel pēdējo reizi iepirkties, kur ļoti izpalīdzēja Dāvēns un mūs visus nogādāja laikā uz veikalu. Līdz ar to, kādu laiku uzkavējāmies viņa busā .


Arī pagājušajā gadā man piederēja vienas no pēdējām bildēm foto stūrītī un Milana bija ļoti atraktīvi noskaņota lai bildētos, tāpēc pat neliela pārpratuma pēc viņas bildē ietilpu arī es...
Uzreiz arī metāmies dejot, varu teikt vakara labākais gr
ieziens bija manā konā tieši ar Milanu, jo ar viņu bija vistrakākās dejas... biju pat aizelsies! ;)

Kad līdz ballei bija palikusi kāda stunda, pārsvarā visas atlikušas dejas nodejoju ar Gunitu, pietam viņu vienu pašu palaist nebija vēlams! Nepalikdams līdz beigām ar Gunču izgāju ārā, lai izvairītos no liekām acīm, izrādījās, ka viņai tanī vakarā kājas bija pārāk smagas, lai tiktu līdz mājām, tāpēc nācās pavadīt, tiesa gan, tālāk to izdarīja Rihards un es atgriezos, dzīvoklī, kur vakarnakt spēlējām pokeri!
Šoreiz garastāvoklis nenesās uz sarunām un līdz 5 rītā pavadīju "Melnajā kaķī", jā zinu - nožēlojams līmenis, bet ja godīgi biju mazliet uzvilcies, tāpēc vien devos turp, kur satiku arī klasesbiedrenes, kuras arī vakara gaitā nodrošināja naktsmājas!

Ps. Lai piedod tie, kurus neizdancināju, bet man šoreiz gribējās izdejoties ar visām klasesbiedrenē, ko arī es izdarīju... vismaz tas priecē! :)

Zāles futbols!

11. decembrī devāmies uz Saulkrastiem zāles futbola mačiem, kur man bija jāstāv vārtos.
Īpaši sajūsmināts par šo ziņu nebiju, bet tā kā futbolā biju stāvējis vārtos, tad nodomāju nekas grūta jau nebūs!
Kļūdījos, viss notiek tik ātri un uzbrucēji pienāk pie vārtiem daudz tuvāk kā parastajā futbolā.
Bet lai vai kā aizvadījām 4 spēles un no grupas tikām ārā kā otrie! Mazliet pietrūka veiksmes, lai izietu kā pirmie, taču aizcīnījāmies līdz 6. vietai padsmit komandu konkurencē, jāatzīst, ka ceturtdaļfinālā salūzu, jo negaidīti lietuvietis man uzsita aci un izsita degunu ar celi, līdz ar to neliels šoka moments un praktiski spēlējām bez vārtsarga, jo es nedrīkstēju parādīties laukumā, kamēr tek asinis! Taču pēc neilga laika biju jau uz strīpas, tiesa gan, tad man bija nelielas bailes no bumbas!
Dienas labākie momenti, viennozīmīgi, bija tie, kur Dairis meklēja ceļu uz zāli un visi vienmēr beidzās, ka iebraucam vai nu kādā mežā vai jau esam pie pašas jūras! :D
Ps. Liels paldies mūsu lielākajai atbalstītājai Ilzei bū!


Sporta Laureāts!


Šogad pasākumā tika apbalvoti vairāk kā 140 sportisti, daudz, bet izrādās, ka tas esot visu laiku mazākais laureātu skaits Cēsu novada vēsturē, bet lai vai kā, es varēju īpaši lepoties, jo pirmo gadu biju dubultlaureāts! Bildē arī redzami visi pasākuma laureāti!
Jau pirms paša pasākuma bija skaidri zināms, ka iepriekšējā gada laureātu būs grūti
pārspēt un ka
šis būs diezgan vienmuļš pasākums!

Bet šogad vismaz bija labākas piemiņas balvas kā pagājušajā gadā, pietam, es dabūju 3 - par vadīšanu, slēpošanu un orientēšanos, tagad viņas tīri labi izskatās manā mājas eglē! ;)


Lai arī biju Briča lomā un biju viens no vadītājiem, pat man likās, ka ir garlaicī
gi, laikam jau visla
bākais bija tas, ka Priekuļu domes loceklis aizķērās aiz tumbas un nokrita....